Pieņemsim, ka gadus no 18 līdz 75 gadiem mēs varam nosaukt par cilvēka prāta un fizisko spēju spēcīgākajiem mūža gadiem. Tātad kopā 57 gadi, ko sareizinot ar 365 dienām iegūsim 20805 dienas.
Cik mums ir vēl atlicis šo dienu? Tāpēc – vai ir saprātīgi mācīties vienu valodu vairāku gadu garumā, ja to var izdarīt nesalīdzināmi ātrāk, pat tikai dažu mēnešu laikā?

Vācu valodas apguvei no nulles līmeņa līdz B2 līmenim (ieskaitot) ir nepieciešamas 60 – 100 stundas, proti, 3600 – 6000 minūšu vai 4,16 pilnas dienas. Šo laiku mēs sadalām atbilstoši katra studenta laika, finanšu un informācija apstādāšanas ātruma iespējām.
Čaklākie studenti ir spējīgi apgūt B2 līmeni pat 1,5 mēnešu laikā. Tālāk atliek vien papildināt vārdiņu krājumu.

Kā rīkoties, ja vēlamies iemācīties svešvalodu B2 brīvas un pareizas lietošanas līmenī dažu mēnešu laikā? Ir jāsaprot, ka pat saskaņā ar šo metodi valodas apguvei būs nepieciešams laiks un finansiālie līdzekļi. Tālab izveidojiet sev plānu, cik stundas nedēļā Jūs varat veltīt mācībām nodarbībās un cik Jums būs laika nostiprināt apgūto vielu ārpus tām.
Mani studenti sasniedz nesalīdzināmi ātrāk rezultātus, nekā citi studenti, pat, ja viņi nepilda mājasdarbus. Taču tāpat ir jāvelta laiks, lai ieskatītos burtnīcā un vēlreiz atkārtotu jau izņemto vielu.

Zemā ir uzskaitītas vissvarīgākās tēmas, ar kuru zināšanau palīdzību ir iespējams brīvi runāt vācu valodā un saprast citus cilvēkus, kas lieto vācu valodu kā savu dzimto valodu. Ši ir manis izstrādāto valodas apmācību metodes kursu gramatikas daļa.

Tie, kas vēlas mācīties valodu no nulles, tiem šīs tēmas noderēs kā vadlīnijas. Tiem, kas jau ir sākuši mācītes valodu citur vai pašmācības ceļā, ir iespēja izvēlēties tieši tās tēmas, kas vēl nav tikušas izņemtas vai ir zināma nepieciešamība šīs tēmas nostiprināt vai apgūt no jauna. Katrai tēmai ir jānonāk nevis studenta prāta zemapziņā, bet gan pilnā apziņā tādā līmenī, ka students to spēj vienkāršiem vārdiem ieskaidrot kādam citam cilvēkam.

Viena no būtiskākajām manas metodes atšķirībām ir tā, ka es lieku saviem studentiem apzināt savu valodu, pirms ķerties klāt svešvalodai. Ja studenti neizprot savas valodas struktūras, valodas, kurā tie brīvi runā, tad mācību process tiešām aizņems ilgu laiku, jo studenti tieši šo zināšanu trūkuma dēļ nespēj pareizi un ātri pielietot jauno mācību vielu ikdienā.

Tālāk ir jāzina, ka struktūras valodās var sakrist un var nesakrist. Piemēram atgriezeniskie darbības vārdi visbiežāk sakrīt, tomēr ne vienmēr. Bet kā var mācīt par atgriezeniskajiem darbības vārdiem, ja cilvēks vispār neizprot šo jēdzienu pirms ķerties klāt mācībām? Tādā gadījumā tas ir kā svešvārds bez jebkādas nozīmes.

Tālab obligāti ir vispirms jāatsauc atmiņā skolā mācītais, citādi bez šīs informācijas notiek „laušanās cauri džungļiem“. Kā to izdarīt bez līdzi paņemtas „pārtikas un mačetes“? Protams var, taču cik tas nozags mūsu dzīves laika?

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, vispirms ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad tikai atliek to pašu pielietot svešvalodā.

Kad spējam orientēties savā valodā, tiikai tad varam izveidot pārskatu pār svešvalodu- mūsu gadījumā vācu valodu.

Valoda sastāv no vārdiem, tos mēs varam sadalīt pa vārdu grupām / šķirām. Ja mēs tās savā valodā nepārzinām vai nezinām, ko ar kuru no tām var darīt, ko šiem vārdiem var noteikt, tad mēs nekad nevarēsim ātri un viegli saprast, ko mēs darām svešvalodā un darbosimies uz minēšanas principa, nevis dziļas izpratnes pamatiem.

Visiem maniem studentiem ir jāmācās ātri lasīt. Kāpēc? Tā ir panākumu atslēga uz vismaz 2 reizes ātrāku valodas apguvi. Ja mēs spējam pilnībā svešu un mums nesaprotamu tekstu ātri izlasīt, tas novedīs mūs pie ātrākas jebkādu vārdu uztveres. Tas ir fantastisks mūs neironu, sinapšu un smadzeņu valodas centra treniņš.

Atliek vien sevi iedomāties sarunā ar mātes valodas nesēju, kurš runā ātri un vēl piedevām nepietiekoši skaidri izrunā vārdus, kad mūs pārņem šausmas. Nu tad lūk- ātrlasīšana ir mūsu glābiņš!

Tagadne darbības vārdiem ir pirmais solis, ko der iemācīties vācu valodā. Darbības vārdus var locīt dažādos laikos un manā sistēmā iemācīties lietot tagadni ir dažu minūšu, patiesībā sekunžu jautājums. Studenti saņem nepieciešamo informāciju tādā veidā, ka to aizmirst vairs nav iespējams. Tālāk seko pielietojums un vingrināšanās.

Lietvārdu locīšana ir pirmie lielie vārti uz visu vācu valodu. Šī tēma ļauj apgūt virkni citu vārdu vajadzības tik vieglā veidā, kādā to nemāca ne universitātēs, ne valodu institūtos, skolās vai privāti.

Manis izstrādātā metode ļauj šo tēmu apgūt sevišķi viegli un bez „iekalšanas“. Tā sagādā teju visiem studentiem daudz prieka un smieklu, neskatoties uz to, ka tēma ir svarīga un nopietna. Ne tikai nu jau tuvu 25 gadus iepriekš izstādātā metode ļauj šo tēmu apgūt 1,5h laikā, bet arī jautrība, kas ir ar to saistīta.

„Ein“ artikula locīšana ir turpinājums pavērt pirmos lielos vārtus vēl plašāk. Ja šīs pamatvērtības students iemācās pašā sākumā un saņem īpašu veidu, kā šo informāciju paturēt uz visiem laikiem galvā, tad valodas apguve aizņems ātrākajā gadījumā par 10 reizēm īsāku laiku. Tas ir pretēji tradicionālajam apgalvojumam, ka uz katru pakāpi ir jārēķinās ar 6 mēnešiem.

Šeit slēpjas vēl viens noslēpums, ko vēl var darīt ar šīs tēmas palīdzību un kā paplašināt savu teikumu un vārdu arsenālu vienā piegājienā.

Visnepatīkamākais vācu valodā ir tas, ka pēc lietvārda galotnes nav iespējams noteikt tā dzimti. Par laimi tomēr ir virkne galotņu, kuras zinot, mēs skaidri varam noteikt lietvārda dzimti. Lai maniem studentiem nevajadzētu kalt šīs zināšanas no galvas, kā parasti esmu parūpējusies par vieglu sistēmu, kā paturēt tās atmiņā.

Diemžēl vācu valodā, redzot lietvārdu vienskaitlī, nav nepārprotamas skaidrības, kāda šim lietvārdam būs daudzskaitļa galotne un vai vispār tāda būs.
Arī šeit esmu izveidojusi sistēmu, kā tikt galā ar šo faktoru un to elelganti atrisināt.

Riebeklīši ir 4 darbības vārdi, zinot to locīšanu, mēs vācu valodā atveram nākošos milzīgos vārtus uz vācu valodu. 1,5h laikā mēs apgūstam to locīšanu un pielietošanu tagadnē. Ar šo darbības vārdu palīdzību mēs varam brīvi pārvietoties dažādās formās un laikos, tāpēc to locīšana ir jāiemācās no paša sākuma. Pretējā gadījumā students būtu spiests runāt ilgu laiku tikai tagadnē, kā tas notiek saskaņā ar tradicionālo apmācību veidu.

Salīdzinoši viegla tēma, taču tāpat mēdz sagādāt virknei studentu savas grūtības aptvert šo kombināciju pielietojumu.
Tas tāpēc, ka vācu valodā netiek izšķirtas dzimtes daudzskaitlī un tieši šis darbības vārds ļoti daudzās valodās nepakļaujas standartiem un viņa locīšana ir jāmācās no galvas. Šeit ir arī jāņem vērā, vai esam vienskaitlī vai daudzskaitlī.

Vīrietis = „der Mann“. Taču vārds „man“ nav vīrietis, tas pat nav lietvārds un to neraksta ar lielo burtu, izņemot, teikuma sākumā.
Šo personu standartā nemāca jau pašā sākumā, taču tas ir obligāti jādara, jo vācu valodā šī persona tiek lietota bieži.
Tā ir III persona vienskaitlī, tai nav tulkojuma un nav arī locījumu kā citām personām. Citās valodās, kad vāciski pielieto „man“, bieži pielieto „ciešamo kārtu“.

Vārds „haben“ eksistē ne visās valodās. Tā kā vācu valodā to lieto bieži, tad svarīgi ir zināt, kā ar to apieties. Ir jāsaprot, kā savā valodā tas tiek darīts un ar kuru darbības vārdu, kāda ir specifika savā valodā. Ja struktūras atšķiras, tad ir dzelžaini jāzina vācu valodā, kas ir jālieto pirms „haben“ un kas pēc „haben“.

Skaitļi ir „viens, divi, trīs“ utt. Ir valodas, kurās tos var locīt visos locījumos un pat dzimtēs. Vācu valodā to var izdarīt tikai ar ciparu „1“, taču ciparam „1“, protams, ka nav daudzskaitļa. Daudzskaitlis sākas no cipara „2“.

Kārtas skaitļa vārdi ir „pirmais, otrais, trešais“ utt. Šeit atkal ir svarīgi veikt salīdzinājumu ar savu valodu. Vācu valodā kārtas skaitļa vārdi pakļaujas citai sistēmai. Ja mēs to zinām, tad tikt ar kārtas skaitļa vārdiem galā ir sevišķi viegli un ātri. Lielās grūtības sākas tad, ja uz lietvārdu attiecas ne tikai kārtas skaitļa vārds, bet vēl kāds vārds. Šeit talkā nāk „kastīšu sistēma“, ko Jūs varat iegūt tikai mācoties pēc manas sistēmas. Kastīšu sistēma ir atslēga visām kombinācijām, kas attiecas uz lietvārdiem un vārdiem, kas teikumā uz tiem attiecas.

Šo vārdu savienojumu tā nelieto citās valodās, taču tam ir savs literārais tulkojums. Tiešais vārdu „es gibt“ tulkojums ir „tas dod“, taču to lieto kā vārdu „būt“.
„Heute gibt es gutes Wetter“ = „Šodien ir labs laiks“. Vārds „ir“ ir cēlies no savas nenoteiksmes vārda „būt“.

To var lietot dažādos laikos un formās. Arī šeit vairākās valodās ir iespējams risinājums caur „ciešamo kārtu“, kad nosacīti nav zināms, kas ir darbības veicējs. Piedevām dažādās valodās tulkojot var mainīties galvenais darības veicējs, ko sauc par „teikuma priekšmetu“.

Vispārīgi uztverot „kein“ ir noliegums attiecībā pret lietvārdiem, bet „nicht“ ir noliegums attiecībā pret darbības vārdiem. Šeit daudzās citās valodās paceļas jautājums, jo tajās tiek noliegta tikai darbība.
„Tas ir labi. / Tas nav labi.“ „Nav“ ir darbības vārds no savas nenoteiksmes „nebūt“. Šeit arī vāciski tiks pielietots darbības vārds „sein“.
Tāpat „Tā ir māja. / Tā nav māja. Šeit tiek noliegta mājas esamība, tālab vācu valodā lietos šeit darbības vārdu „sein“ un papildus tam lietos nolieguma vārdu „kein“.

Saskaņā ar manu metodi lietotie tā saucamie „pusriebeklīši“ ir darbības vārdi ar zināmām locīšanas īpatnībām. Tos ir vēlams mācīties pastiprināti, jo tad, kad mēs skatāmies uz darbības vārdiem, mēs neredzam, nav pazīmju, vai tas varētu būt „pusriebeklītis“ vai nē. Visi „pusriebeklīši“ ir „grūtie“ darbības vārdi, taču ne visi „grūtie“ darbības vārdi ir „pusriebeklīši“.

Vispirms kā vienmēr ir skaidri jāapzinās, kāda ir nākotnes struktūra, sastāvdaļas savā valodā un tad salīdzinām ar vācu valodu. Šeit lomu spēlē minimālais darbības vārdu skaits un ko darīt, ja teikumā viens ar otru cieši saistīto darbības vārdu ir vairāk par diviem. Lai izveidotu nākotni, ir jāzina jau iepriekš iedotās formulas un shēmas.

Šāda tēma, tāpat kā „riebeklīši“ un „pusriebeklīši“ u.c. ir atrodama tikai manā apmācību metodē. Jā, skan, iespējams, smieklīgi, taču tieši arī tāpēc mani studenti atceras nepieciešamo informāciju daudz labāk, tāpat nesalīdzināmi vieglāk un ārāk. 5. lapa ir saistīta ar darbības vārdiem un dažādām to formām un specifiku.

Vācu valodā darbības vārdi spēj pie konkrētiem nosacījumiem atdalīties. Visgrūtākais citiem studentiem ir ne tikai skaidri izprast, kad tas notiek, bet arī, pie kādiem apstākļiem notiek šī atdalīšanās. Daži „burvju vārdi“ un pamatprincipi ir apgūti, lai jau varētu sākt pielietot šīs jaunās zināšanas. Pirmajā brīdī šī tēma izraisa pretestību un nepatiku, kādēļ gan kaut kam būtu jāatdalās un jāceļo uz teikuma vai teikuma daļas beigām, taču kad iemācāmies „burvju“ vārdus, izrādās viss ir interesanti un izraisa azartu.

Lai veidotu vienkāršo pagāti ir jāzina darbības vārdu sadalījums, ko es iedalu 9 dažādās grupās. Ja citur iedod sarakstu ar darbības vārdu 3 formām un liek iekalt, tad es cilvēkus trenēju praktiski no pirmajām reizēm to darīt patstāvīgi un tā pamazām attīstīt nepieciešamās zināšanas. Nāk jauns darbības vārds klāt, atkal to īsi iztirzājam, šāda mācīšanās īsā laika posmā nes daudz labākus rezultātus, jo attīsta domāšanu un trenē atmiņu.
Mani studenti nenogurst un viņiem veidojas patika uz valodu, jo viņi skaidri apzinās un saprot, ko viņi dara ar katru no vārdu grupām, šajā tēmā ar darbības vārdiem.

Jo sarežģītāk skolotāji, filologi un profesori nosauc gramatikas daļas vai darbības, jo grūtāk paliek mācīties. Agrākos gados tā nebija, tā nebija vēl 70 un 80 gados. Pateicoties tam, cilvēkiem ir vispār grūti izprast, kas tas tāds ir, šis pielietotais svešvārds un ko ar to iesākt, kā atcerēties. Tas atņem papildus laiku un veido pretestību.
Atgriezeniskie darbības vārdi izsaka tādu darbību, kas izriet no darītāja un nav vērsta pret kādu citu vai kaut ko citu, bet gan sevi pašu. Nevis „mēs mazgājam kādu“, bet gan „mēs mazgājamies paši“, nevis „priecējam kādu“, bet gan „priecājamies paši“. Mazas grūtības sagādā tas, ka ne visās valodās darbības vārdu atgriezeniskums sakrīt. Lielākoties atgriezeniskums sakrīt „mazgāties = sich waschen“, bet ir arī, ka nesakrīt.

Kas tā „saliktā pagātne“ vispār tāda ir? Kāpēc salikta? No kā tā veidojas, ja reiz salikta? Lielākajai daļai cilvēku nav izpratnes un zināšanu par šiem jautājumiem. Taču tā ir ikdienā visbiežāk lietotā pagātne vācu valodā. Pateicoties iepriekš jau skaidri iemācītām struktūrām to izveidot vairs nav grūti. Kolīdz tas ir paveikts sākas „dzenāšana“ pa laikiem.

Daļai darbības vārdu saliktās pagātnes veidošanai tiek izmantots darbības vārds „sein“ kā palīgdarbības vārds. Standartā māca, lai „sein“ izmantotu kā palīgdarbības vārdu, ir jāsaprot, vai notiek „kustība“ vai nē. Tas ir briesmīgi!

Es atceros, kā Berlīnē es vaicāju valodu institūta skolotājai, kā to var zināt. Ja es ņemu ar roku krūzi un kustinu to pie mutes, proti, pārvietoju to, tad taču notiek kustība. Skaidras atbildes nebija. Interneta tolaik arī vēl nebija, kur paskatīties.
Nu tad lūk, saskaņā ar manu metodi šo informāciju ir jāpasniedz pavisam savādāk. Dažu minūšu laikā pazūd jebkādas šaubas par šo jautājumu. Arī, kas attiecas uz izņēmumiem.

Man studenti augstu novērtē sarežģīto nosaukumu atmešanu un lietu nosaukšanu īstajos vārdos tā, lai cilvēkam veidotos asociatīva izpratne, kas tas tāds ir. Tā piederības vietniekvārdus manā sistēmā mēs saucam pavisam vienkārši par „piederībām“.

Tie ir: mans, tavs, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu, viņu.

Šeit daudziem savā valodā ir liels apmulsums par to locīšanu. Ikdienā mēs tos lietojam pareizi, taču kolīdz vajag izprast to veidošanās principus, mums ir visai liels pārsteigums.
Šī tēma ir cieši saistīta ar lietvārdu locīšanu un, izmantojot pirmajos lielajos vārtos iegūto informāciju, šeit ir sevišķi viegli. Atkal veidojas azarts spēt pareizi atrisināt visus uzdevumus.

Uz ko balstās tieši šīs „piederības“ locīšana un kas ir tās īpatnības. Sarunu valodā lietojot tieši šo „piederību“, bieži ir kļūdas, tāpat arī rakstiski, neskatoties uz to, ka tēma ir ļoti labi apgūta. Tāpēc tai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai vēlāk rakstot un runājot būtu daudz vieglāk un ātrāk tikt no tām vaļā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Šī ir pielietošanā visgrūtākā tēma visā valodā. Tempā ātri runājot, pateikt personu pareizajā locījumā ir visgrūtāk. Personu ir pietiekoši daudz un vēl jāņem vērā, ka ne vienmēr locījumi sakrīt ar savu valodu.

Šeit ir noslēpums, kā to realizēt maksimāli viegli, taču vienalga ir jātrenējas un jātulko no savas valodas un vācu valodu. Ja nodarbojas tikai ar jau gataviem uzdevumiem vācu valodā, tad runājot (kad priekšā vairs nebūs rakstisko materiālu) būs problēmas un sāksis stostīšanās. Bet mums vajag augstkvalitatīvu rezultātu!

Atšķirībā no valodas, kurā students mācās vācu valodu, sevišķa uzmanība ir jāpievērš tieši šo personu tulkojumiem. Tas aizņem laiku, taču katra minūte ir tā vērta, lai to noskaidrotu. Pēcāk šīs zināšanas ir daudz vieglāk atsaukt atmiņā un pielietot praksē.

Šī ir visgrūtākā personu locīšanas daļa, taču mani studenti to paveic ļoti ātri un viegli, gan balstoties uz līdz šim iegūtajām nesagraujamajām zināšanām, gan saņemot vieglu principa izsakaidrojumu. Tāpēc šo tabulu mani studenti veido paši, kas ir visai aizraujošs un atkal jautrs process.

Mācot jebkuru valodu, obligāti ir jāveido atsauce uz dzimto valodu, jo ne jau visas gramatikas formas pilnībā sakrīt. Arī šajā jautājumā ir jānoskaidro, kā to dara dzimtajā valodā, tikai tad var sākt apmācības. Daudzās valodās lieto dubulto noliegumu.
Piemērs:
Viņš NESAPRATA NE VĀRDA franču valodā.
Er verstand KEIN WORT Französisch.
Ja studenti šo nezina, tad vācu teikumā tiks veidoti divi noliegumi, tā vietā lai veidotu tikai vienu noliegumu. Papildus tam ir skaidri jāsaprot, uz ko tieši ir jāveido noliegums un kurš no abiem – KEIN vai NICHT.

Izprotot 5.lapas būtību, zinot „riebeklīšus“ ir tīrais prieks dažu minūšu laikā saprast principu, pēc kura tiek veidota sarežģītā saliktā pagātne. Kad ir dziļa izpratne, kā to veidot, ir arī viegli paskaidrot, kad lieto kuru pagātni.

Neesmu piekritējs mācīt sarežģītos gramatikas nosaukumus, jo tos pēc pieredzes cilvēkiem iegaumēt atņem daudz laika un pat, ja viņi atcerās nosaukumu, tad ne vienmēr izprot, kas tas ir un kad kurā brīdī kopā ar ko to visu pielietot praksē.

Modālie darbības vārdi saskaņā ar manu metodi ir jāzina uzreiz visi, jo dzīvē mēs nevaram iztikt pat ne bez viena no tiem. Citur māca tikai dažus no tiem, nākošos tikai vēlāk.

To definīcija citur ir – tie esot darbības vārdi, kas maina teikuma jēgu. Bet vai tad to nedara jebkurš darbības vārds?

Tāpēc esmu izstrādājusi skaidru un nepārprotamu modālu darbības vārdu definīciju, ar kuras palīdzību mani studenti ļoti viegli un ātri saprot šo ne tik vieglo tēmu. Šī ir apjomīgāka un laikietilpīgāka tēma.

Cik to ir un kuri no tiem sakrīt ar kuriem darbības vārdiem dzimtajā valodā? Kāda ir to pielietošanas formula? Kā ar tiem vajag darboties dažādos laikos?

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.