Lai viegli un ātri iemācītos svešvalodu, visprims ir jāsakārto pamati savā valodā. Ne tikai lielākā daļa pieaugušo, bet arī bērnu šo tēmu ir aizmirsuši un nepārvalda. Ir jāsaprot, no kā sastāv valoda un ko ar katru sastāvdaļu var darīt. Daudzas gramatikas pamatlietas Eiropas valodās sakrīt un, ja mēs tās skaidri izprotam savā valodā, tad atliek tikai to pašu pielietot svešvalodā.

Kad spējam orientēties savā valodā, tad jāizveido pārskats pār svešvalodu- mūsu gadījumā vācu valodu.
Valoda sastāv no vārdiem, tos mēs varam sadalīt pa vārdu grupām / šķirām. Ja mēs tās savā valodā nepārzinām vai nezinām, ko ar kuru no tām var darīt, ko šiem vārdiem var noteikt, tad mēs nekad nevarēsim ātri un veikli saprast, ko mēs darām svešvalodā un darbosimies uz minēšanas principa, nevis dziļas izpratnes pamatiem.

Visiem maniem studentiem ir jāmācās ātri lasīt. Kāpēc? Tā ir panākumu atslēga uz vismaz 2 reizes ātrāku valodas apguvi. Ja mēs spējam pilnībā svešu un mums nesaprotamu tekstu ātri izlasīt, tas novedīs mūs pie ātrākas jebkādu vārdu uztveres. Tas ir fantastisks mūs neironu, sinapšu un smadzeņu valodas centra treniņš.

Atliek vien sevi iedomāties sarunā ar mātes valodas nesēju, kurš runā ātri un vēl piedevām nepietiekoši skaidri izrunā vārdus, kad mūs pārņem šausmas. Nu tad lūk- ātrlasīšana ir mūsu glābiņš!

Tagadne darbības vārdiem ir pirmais solis, ko der iemācīties vācu valodā. Darbības vārdus var locīt dažādos laikos un manā sistēmā iemācīties lietot tagadni ir dažu minūšu jautājums. Studenti saņem nepieciešamo informāciju tādā veidā, ka to aizmirst vairs nav iespējams. Tālāk seko pielietojums un vingrināšanās.

Lietvārdu locīšana ir pirmie lielie vārti uz visu vācu valodu. Šī tēma ļauj apgūt virktni citu vārdu vajadzības tik vieglā veidā, kādā to nemāca ne universitātēs, ne valodu institūtos,  skolās vai privāti. Manis izstrādāta metode ļauj šo tēmu apgūt sevišķi viegli un bez „iekalšanas“. Tā sagādā teju visiem studentiem daudz prieka un smieklu, neskatoties uz to, ka tēma ir svarīga un nopietna. Ne tikai nu jau tuvu 25 gadus iepriekš izstrādātā metode ļauj šo tēmu apgūt 1,5h laikā, bet arī jautrība, kas ir ar to saistīta.

„Ein“ artikula locīšana ir turpinājums pavērt pirmos lielos vārtus vēl plašāk. Ja šīs pamatvērtības students iemācās pašā sākumā un saņem īpašu veidu, kā šo informāciju paturēt uz visiem laikiem galvā, tad valodas apguve aizņems ātrākajā gadījumā par 10 reizēm īsāku laiku. Tas ir pretēji tradicionālajam apgalvojumam, ka uz katru pakāpi ir jārēķinās ar 6 mēnešiem.

Visnepatīkamākais vācu valodā ir tas, ka pēc lietvārda galotnes nav iespējams noteikt tā dzimti. Par laimi tomēr ir virkne galotņu, kuras zinot, mēs skaidri varam noteikt lietvārda dzimti. Lai nevajadzētu kalt no galvas, kā parasti esmu parūpējusies par vieglu sistēmu, kā paturēt tās atmiņā.

Diemžēl vācu valodā, redzot lietvārdu vienskaitlī, nav nepārprotamas skaidrības, kāda šim lietvārdam būs daudzskaitļa galotne un vai vispār tāda būs.
Arī šeit esmu izveidojusi sistēmu, kā tikt galā ar šo faktoru un to elelganti atrisināt.

Riebeklīši ir 4 darbības vārdi, zinot to locīšanu mēs vācu valodā atveram nākošos milzīgos vārtus uz vācu valodu. 1,5h laikā mēs apgūstam to locīšanu un pielietošanu tagadnē. Ar šo darbības vārdu palīdzību mēs varam brīvi pārvietoties dažādās formās un laikos, tāpēc to locīšana ir jāiemācās no paša sākuma. Pretējā gadījumā sutdents būtu spiests runāt ilgu laiku tikai tagadnē, kā tas notiek saskaņā ar tradicionālo apmācību veidu.

Salīdzinoši viegla tēma, taču tāpat mēdz sagādāt virknei studentu savas grūtības aptvert šo kombināciju pielietojumu.
Tas tāpēc, ka vācu valodā netiek izšķirtas dzimtes daudzskaitlī un tieši šis darbības vārds ļoti daudzās valodās nepakļaujas standartiem un viņa locīšana ir jāmācās no galvas. Šeit ir arī jāņem vērā, vai esam vienskaitlī vai daudzskaitlī.

Vīrietis = „der Mann“. Taču „man“ nav vīrietis, tas pat nav lietvārds un to neraksta ar lielo burtu, izņemot, teikuma sākumā.
Šo personu standartā nemāca jau pašā sākumā, taču tas ir obligāti jādara, jo vācu valodā šī persona tiek lietota bieži.
Tā ir III persona vienskaitlī, tai nav tulkojuma un nav arī locījumu kā citām personām. Citās valodās, kad vāciski pielieto „man“, bieži pielieto „ciešamo kārtu“.

Vārds „haben“ eksistē ne visās valodās. Tā kā vācu valodā to lieto bieži, tad svarīgi ir zināt, kā ar to apieties. Ir jāsaprot, kā savā valodā tas tiek darīts un ar kuru darbības vārdu, kāda ir specifika savā valodā. Ja struktūras atšķiras, tad ir dzelžaini jāzina vācu valodā, kas ir jālieto pirms „haben“ un kas pēc „haben“.

Skaitļi ir „viens, divi, trīs“ utt. Ir valodas, kurās tos var locīt visos locījumos un pat dzimtēs. Vācu valodā to var izdarīt tikai ar ciparu „1“, taču ciparam „1“, protams, ka nav daudzskaitļa. Daudzskaitlis sākas no cipara „2“.

Kārtas skaitļa vārdi ir „pirmais, otrais, trešais“ utt. Šeit atkal ir svarīgi veikt salīdzinājumu ar savu valodu. Vācu valodā kārtas skaitļa vārdi pakļaujas citai sistēmai. Ja mēs to zinām, tad tikt ar kārtas skaitļa vārdiem galā ir sevišķi viegli un ātri. Lielās grūtības sākas tad, ja uz lietvārdu attiecas ne tikai kārtas skaitļa vārds, bet vēl kāds vārds. Šeit talkā nāk „kastīšu sistēma“, ko Jūs varat iegūt tikai mācoties pēc manas sistēmas. Kastīšu sistēma ir atslēga visām kombinācijām, kas attiecas uz lietvārdiem un vārdiem, kas teikumā uz tiem attiecas.

Šo vārdu savienojumu tā nelieto citās valodās, taču tam ir savs literārais tulkojums. Tiešais vārdu „es gibt“ tulkojums ir „tas dod“, taču to lieto kā vārdu „būt“.
„Heute gibt es gutes Wetter“ = „Šodien ir labs laiks“. Vārds „ir“ ir cēlies no savas nenoteiksmes vārda „būt“.

To var lietot dažādos laikos un formās. Arī šeit vairākās valodās ir iespējams risinājums caur „ciešamo kārtu“, kad nosacīti nav zināms, kas ir darbības veicējs. Piedevām dažādās valodās tulkojot var mainīties galvenais darības veicējs, ko sauc par „teikuma priekšmetu“.

Vispārīgi uztverot „kein“ ir noliegums attiecībā pret lietvārdiem, bet „nicht“ ir noliegums attiecībā pret darbības vārdiem. Šeit daudzās citās valodās paceļas jautājums, jo tajās tiek noliegta tikai darbība.
„Tas ir labi. / Tas nav labi.“ „Nav“ ir darbības vārds no savas nenoteiksmes „nebūt“. Šeit arī vāciski tiks pielietots darbības vārds „sein“.
Tāpat „Tā ir māja. / Tā nav māja. Šeit tiek noliegta mājas esamība, tālab vācu valodā lietos šeit darbības vārdu „sein“ un papildus tam lietos nolieguma vārdu „kein“.

Saskaņā ar manu metodi lietotie tā saucamie „pusriebeklīši“ ir darbības vārdi ar zināmām locīšanas īpatnībām. Tos ir vēlams mācīties pastiprināti, jo tad, kad mēs skatāmies uz darbības vārdiem, mēs neredzam, nav pazīmju, vai tas varētu būt „pusriebeklītis“ vai nē. Visi „pusriebeklīši“ ir „grūtie“ darbības vārdi, taču ne visi „grūtie“ darbības vārdi ir „pusriebeklīši“.

Vispirms kā vienmēr ir skaidri jāapzinās, kāda ir nākotnes struktūra, sastāvdaļas savā valodā un tad salīdzinām ar vācu valodu. Šeit lomu spēlē minimālais darbības vārdu skaits un ko darīt, ja teikumā viens ar otru cieši saistīto darbības vārdu ir vairāk par diviem. Lai izveidotu nākotni ir jāzina jau iepriekš iedotās formulas un shēmas.

Šāda tēma, tāpat kā „riebeklīši“ un „pusriebeklīši“ u.c. ir atrodama tikai manā apmācību metodē. Jā, skan, iespējams, smieklīgi, taču tieši arī tāpēc mani studenti atceras nepieciešamo informāciju daudz labāk, tāpat nesalīdzināmi vieglāk un ārāk. 5. lapa ir saistīta ar darbības vārdiem un dažādām to formām un specifiku.

Vācu valodā darbības vārdi spēj pie konkrētiem nosacījumiem atdalīties. Visgrūtākais citiem studentiem ir ne tikai skaidri izprast, kad tas notiek, bet arī, pie kādiem apstākļiem notiek šī atdalīšanās. Daži „burvju vārdi“ un pamatprincipi ir apgūti, lai jau varētu sākt pielietot šīs jaunās zināšanas. Pirmajā brīdī šī tēma izraisa pretestību un nepatiku, kādēļ gan kaut kam būtu jāatdalās un jāceļo uz teikuma vai teikuma daļas beigām, taču kad iemācāmies „burvju“ vārdus, izrādās viss ir interesanti un izraisa azartu.

Lai veidotu vienkāršo pagāti ir jāzina darbības vārdu sadalījums, ko es iedalu 9 dažādās grupās. Ja citur iedod sarakstu ar darbības vārdu 3 formām un liek iekalt, tad es cilvēkus trenēju praktiski no pirmajām reizēm to darīt patstāvīgi un tā pamazām attīstīt nepieciešamās zināšanas. Nāk jauns darbības vārds klāt, atkal to īsi iztirzājam, šāda mācīšanās īsā laika posmā nes daudz labākus rezultātus, jo attīsta domāšanu un trenē atmiņu.
Mani studenti nenogurst un viņiem veidojas patika uz valodu, jo viņi skaidri apzinās un saprot, ko viņi dara ar katru no vārdu grupām, šajā tēmā ar darbības vārdiem.

Jo sarežģītāk skolotāji, filologi un profesori nosauc gramatikas daļas vai darbības, jo grūtāk paliek mācīties. Agrākos gados tā nebija, tā nebija vēl 70 un 80 gados. Pateicoties tam, cilvēkiem ir vispār grūti izprast, kas tas tāds ir, šis pielietotais svešvārds un ko ar to iesākt, kā atcerēties. Tas atņem papildus laiku un veido pretestību.
Atgriezeniskie darbības vārdi izsaka tādu darbību, kas izriet no darītāja un nav vērsta pret kādu citu vai kaut ko citu, bet gan sevi pašu. Nevis „mēs mazgājam kādu“, bet gan „mēs mazgājamies paši“, nevis „priecējam kādu“, bet gan „priecājamies paši“. Mazas grūtības sagādā tas, ka ne visās valodās darbības vārdu atgriezeniskums sakrīt. Lielākoties atgriezeniskums sakrīt „mazgāties = sich waschen“, bet ir arī, ka nesakrīt.

Kas tā „saliktā pagātne“ vispār tāda ir? Kāpēc salikta? No kā tā veidojas, ja reiz salikta? Lielākajai daļai cilvēku nav izpratnes un zināšanu par šiem jautājumiem. Taču tā ir ikdienā visbiežāk lietotā pagātne vācu valodā. Pateicoties iepriekš jau skaidri iemācītām struktūrām to izveidot vairs nav grūti. Kolīdz tas ir paveikts sākas „dzenāšana“ pa laikiem.

Daļai darbības vārdu saliktās pagātnes veidošanai tiek izmantots darbības vārds „sein“ kā palīgdarbības vārds. Standartā māca, lai „sein“ izmantotu kā palīgdarbības vārdu, ir jāsaprot, vai notiek „kustība“ vai nē. Tas ir briesmīgi!

Es atceros, kā Berlīnē es vaicāju valodu institūta skolotājai, kā to var zināt.  Ja es ņemu ar roku krūzi un kustinu to pie mutes, proti, pārvietoju to, tad taču notiek kustība. Skaidras atbildes nebija.
Nu tad lūk, saskaņā ar manu metodi šo informāciju pasniedz pavisam savādāk. Dažu minūšu laikā pazūd jebkādas šaubas par šo jautājumu. Arī, kas attiecas uz izņēmumiem. Pārējiem darbības vārdiem kā palīgdarbības vārdu lieto „haben“.

Man studenti augstu novērtē sarežģīto nosaukumu atmešanu un lietu nosaukšanu īstajos vārdos tā, lai cilvēkam veidotos asociatīva izpratne, kas tas tāds ir. Tā piederības vietniekvārdus manā sistēmā mēs saucam pavisam vienkārši par „piederībām“.
Tie ir mans, tavs, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu, viņu.
Šeit daudziem savā valodā ir liels apmulsums par to locīšanu. Ikdienā mēs tos lietojam pareizi, taču kolīdz vajag izprast to veidošanās principus, mums ir visai liels pārsteigums.
Šī tēma ir cieši saistīta ar lietvārdu locīšanu un, izmantojot pirmajos lielajos vārtos iegūto informāciju, šeit ir sevišķi viegli. Atkal veidojas azarts spēt pareizi atrisināt visus uzdevumus.